Mūsu strūklakā sasviesta dārgāka nauda,
apsūbējušās skulptūras apzeltītas,
parka osis jau sitas debesu logos
un cilvēki valkā daudz spožākas maskas,
bet dūmakai zem liepām
joprojām ir tava maigā seja
un vakara vientulībai joprojām
ir tava ļaunā seja.
This poem has not been translated into any other language yet.
I would like to translate this poem